Francis Šūberts
Francis Šūberts
(1797 - 1828)
Francis Šūberts bija austriešu komponists, Ludviga van Bēthovena laikabiedrs.
Francis Šūberts (vācu: Franz Schubert) dzimis 1797. gada 31. janvārī Vīnes priekšpilsētā Lihtentālē. Viņa tēvs bija skolotājs Francis-Teodors Šūberts, ģimenē mīlēja mūziku, tēvs un brāļi spēlēja dažādus instrumentus. Tēvs jau agri sāka mācīt Francim vijoli, un klavierspēli. Tā kā zēnam bija lieliska balss, viņš dziedāja baznīcas korī un no 11 gadu vecuma mācījās konviktā - skolā, kur tika sagatavoti baznīcu dziedātāji. Šajā laikā Šūberts sāka sacerēt mūziku, veselu gadu viņš mācījās pie galma komponista Saljēri.
Nepabeidzis mācības, Šūberts izstājās no konvikta, trīs gadus strādāja par skolotāja palīgu, tomēr aizraušanās ar mūziku nezuda. Radās tādas izcilas dziesmas, kā "Grietiņa pie ratiņa" un "Meža ķēniņš" ar Gētes vārdiem, sonātes, simfonijas. Šūberts nolēma veltīt dzīvi mūzikai un pameta skolotāja darbu, tādējādi zaudējot jebkādus ienākumus. Vairākus gadus Šūberts mitinājās pie saviem biedriem, kuri arī bija radoši cilvēki. Šūberts kļuva par šī jauno cilvēku pulciņa dvēseli.
Šūberts neatlaidīgi strādāja. Viņš sacerēja mūziku neparasti ātri, atsevišķās dienās viņš radīja līdz pat 10 atsevišķu dziesmu, bieži vien viņam nepietika nošu papīra. Tā kā muzikālās idejas radās pat miegā, tad komponists no brillēm nešķīrās pat naktī, lai pamostoties tās uzreiz varētu pierakstīt. Šajā laikā Šūberts radīja divus ievērojamus darbus - "Nepabeigto simfoniju" un dziesmu ciklu "Skaistā dzirnavniece".
Šūberta pēdējo desmit dzīves gadu skaņdarbu loks bija ļoti plašs un daudzveidīgs. Viņš rakstīja simfonijas, sonātes klavierēm, kvartetus, kvintetus, trio, mesas, operas, daudz dziesmu un citu skaņdarbu. Taču komponista dzīves laikā viņa skaņdarbi tika reti izpildīti un liela daļa tā arī palika rokrakstā. Netika uzvesta neviena Šūberta opera, orķestris neatskaņoja nevienu viņa simfoniju. Komponista labāko darbu - Septītās un Astotās simfonijas notis tika atrastas tikai daudzus gadus pēc komponista nāves, bet dziesmas ar Gētes vārdiem, kuras Šūberts nosūtīja dzejniekam, neguva viņa ievērību. Neskatoties uz pastāvīgo naudas trūkumu, Šūberts nevēlējās kalpot ne firstam Esterhāzi, ne galmā. Viņš bija nabags, izsalcis, nelaimīgs, taču neatkarīgs un nekas nekavēja viņu sacerēt mūziku. Tomēr pamazām vīnieši iepazina Šūberta mūziku, kura pati atrada ceļu uz viņu sirdīm.
Viņš nodzīvoja 31 gadu un mira pašā jaunrades spēku plaukumā. Nenodrošinātība un mūžīgās neveiksmes smagi ietekmēja Šūberta veselību. Jaunrade prasīja milzīgu spēku un enerģiju, bet to jo dienas kļuva mazāk. Viņš saslima ar tīfu un 1828. gada 19. novembrī nomira. Šūberts apglabāts Vīnes kapsētā un uz viņa pieminekļa ir vārdi: "Nāve apbedījusi te brīnišķīgu dārgumu, Bet vēl krāšņākas cerības." |
